Berķenes muiža

Muižas vēsture

Berķenes muiža ir viena no senākajām mazajām muižām Zemgalē. Tās izpētītā vēsture sākas ar 1462. gadu, kad ordeņa mestrs Johans fon Mengede iznomā zemi Jelgavas apgabalā Klavam fon Medeheimam, paredzot to muižai.


Gadsimtu laikā muižā notikušas neskaitāmas pārbūves un pārmaiņas. Pēc 1920. gada agrārās reformas muižai piederošās ēkas un zemes sadalītas vairākiem īpašniekiem. Mūsu projektā esošajam Berķenes muižas kungu namam 2019. gadā atzīmēsim 200 gadu pastāvēšanu.


XV – XVII gadsimts

  • Lielbērķenes muižas dokumentāli konstatējamā vēsture sākas ar 1462. gadu, kad ordeņa mestrs Johans fon Mengede iznomā zemi Jelgavas apgabalā Klavam fon Medeheimam, paredzot to muižai.
  • 1616. gadā šis zemes īpašums tiek sadalīts divās patstāvīgās muižās, kas 1704. gadā iegūst Lielbērķenes un Mazbērķenes muižas vārdu.
  • Medemu dzimtai Bērķene pieder līdz 1694. gadam, kad abu muižu dzimtkungs ķeizariskais leitnants un vēlākais Jelgavas virspilskungs Heinrihs Vilhelms fon Medems un viņa sieva Aleksandrīne fon der Brigena muižas pārdod kapteiņleitnantam Evaldam fon der Brinkenam un viņa sievai Annai Sofijai fon Felkerzāmai.

XVIII – XIX gadsimts

  • 1704. gadā Lielbērķeni un Mazbērķeni nopērk Heinrihs Ernsts fon der Brigens un Katrīna Elizabete fon der Brinkena, kas vēl pēc gada šīs muižas pārdod kambarkungam Evaldam Heinriham fon der Brinkenam un viņa sievai Margaretai Veronikai fon Grotūzai.
  • Kara un mēra izpostīto īpašumu fon der Brinkens 1714. gadā pārdod rotmistram Levinam fon Grotūzam, bet tas savukārt 1742. gadā Lielbērķeni – savam brāļadēlam leitnantam Johanam Gebhardam fon Grotūzam.
  • J. G. fon Grotūzs 1767. gada 25. jūnijā par 120 000 Alberta florīnu Lielbērķeni pārdod Veimāras gvardes rotmistram Magnusam fon Butlaram no Abgunstes.
  • Viņa mantinieki 1806. gada 12. jūnijā no Rīgas lieltirgotāja un baņķiera Johana Abrahama Jakobsa ar nekonkrētiem noteikumiem aizņemas lielu naudas summu, tādēļ Lielbērķenes muiža 1812. gada 16. februārī tiek pārdota izsolē. Lielbērķeni nopērk kolēģijas padomnieks Pēters Bīnemans fon Bīnenštams un tajā pašā gadā kā ķīlu uz 99 gadiem atdod jau minētajam J. A. Jakobsam.
  • Viņa atraitne Amalija Ģertrūde, dz. Mellere, 1841. gadā Lielbērķeni pārdod apriņķa muižniecības maršalam baronam Ernstam fon Elzenam. 1848. gada 3. oktobrī E. fon Elzens mirst no holeras.
  • Kopš 1853. gada Lielbērķenes muiža pieder Dannenbergu dzimtai, kas ir amatnieku izcelsmes un savulaik ieceļojusi Kurzemē no Gardelēgenas Saksijā. Frīdrihs Filips Dannenbergs dzimis Tukumā, izmācījies par zeltkali un 1835. gadā Jelgavā nodibinājis zelta un sudraba apstrādes darbnīcu. Vēlāk tā kļuvusi pazīstama kā zeltkaļu un juvelieru firma "Ed.Dannenberg” un pastāvējusi vismaz līdz 1935. gadam, kad atzīmēta tās pastāvēšanas simtgade.
  • Visai ievērojams šīs dzimtas pārstāvis bijis Hugo Dannenbergs, valsts padomnieks un Rīgas pilsētas ģimnāzijas direktors.

XX gs – mūsdienas

  • Latvijas agrārreformas gaitā muižas apbūves centrs tiek sadalīts vairākiem jaunsaimniekiem. Muižas kungu namu, blakus esošo klēti un dārzu ar jaunsaimniecību iegūst virsleitnants Roberts Poga, pārējās muižas apbūves centra ēkas – Kristaps Ozoliņš, Fricis Kleinbergs un Žanis Balodis.
  • Turpmāk R. Pogas īpašums ir dārzsaimniecība un tiek nosaukts par „Plāteriem”. Lielbērķenes nosaukums no kartēm šai laikā ir pazudis un pilnībā nav atjaunots vēl patlaban, lai gan pats muižas apbūves centrs, kurā ir kungu nams un blakus esošā klēts, ar neatlaidīgām tagadējo īpašnieku pūlēm atguvis vismaz nosaukumu „Berķene”.
  • Līdz mūsdienām saglabājies Lielbērķenes kungu nams, kas, vērtējot vizuāli un pēc analoģijām, celts 18. gadsimta otrajā pusē vai beigās, t.i., tajā laikā, kad muiža piederēja Magnusam fon Butlaram no Abgunstes. Domājams, ka šī ēka celta agrākās ēkas vietā, saglabājot 17. gs. apbūves sakārtojuma tradīciju. Dzirnavas celtas ap 1895. gadu.
  • Padomju laikā Berķenes muižā saimniekoja kolhozs „Ziedkalne”. Ziedkalne kā apdzīvota vieta izveidojusies pēckara gados pie bijušās Lielbērķenes (Groß-Berken) muižas. Kungu mājā bijusi gan pasta nodaļa, gan kolhoza kantoris, gan dzīvokļi. Pēdējie mājas iedzīvotāji līdz pat 2004. gadam bijuši kolhozu laikos Latvijā ieceļojušie strādnieki no Padomju Savienības – tautā sauktie gucuļi.
  • 2004. gadā Berķenes muižu un zemi iegādājas Ilze un Aldis Melgalvji un sāk muižas ēku atjaunošanu, un izstrādā projektu lauku rezidences attīstībai.

Berķenes muižas un teritorijas sakopšana tika sākta 2004. gadā. Kopš tā laika tiek atjaunots muižas nams, rekonstruēta klēts, uzbūvēts/pārveidots šķūnis, attīrīts un padziļināts dīķis, ierīkots dziļurbums un bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, kā arī veikta teritorijas sakopšana. 2014. gadā tapušas pirmās lauku rezidences mājas.